Nākamais raksts dažādo risinājumu sērijā ir par krāsu. Ņemot vērā, ka ārsienas ir tumši brūnas, gluži kā piparkūkas, tad lielākajai daļai pārējo interjera elementu ir jābūt gaišai, lai atgūtu telpu gaišumu, tai skaitā griestiem. Plēstais papīrs jau tika salīmēts visā plaknē un gaidīja savu kārtu krāsas iegūšanai. Droši vien, ja sienas būtu gaišas, tad griestus varētu arī nekrāsot, bet tas var būt kādā citā vietā...
Par izaicinājumu šim uzdevumam krita kazeīna krāsa. Kazeīns ir viela, kas atrodama biezpienā, to var dabūt arī atsevišķi, tomēr tas ir sarežģīti, tādēļ ievērojami vienkāršāk ir izmantot biezpienu, ja Jums ir piekļuve kazeīnam - tad Jums nevajag biezpienu. Tad vēl dažas vielas un krāsa gatava! Dabīga, pašu darināta, izturīga, nesmērē un ir pietonējama kā vien gribas, jautājums ir tikai par iztēli.
Tātad sastāvs svara vienībās:

Tagad, kas te ir kas.
Kaļķis kopā ar biezpienu, precīzāk kazeīnu tajā, veido līmvielu. Pie tam pamatīgi lipīgu. Savukārt pilviela ir tā, kas dod masu un kuras daļiņas tiek saturētas kopā ar līmvielu. Pigments dod vajadzīgo toni un visbeidzot ūdens to mazliet atšķaida, lai veidojas konsistence, ko var krāsot. Tādā veidā veidojas diezgan klasiska recepte - 1 pret 3. Viena daļa līmvielas un 3 daļas pildvielas + ūdens.
Šī recepte nav jāievēro gramu gramā, bet zināma precizitāte vajadzīga. Secība arī ir svarīga. Vispirms sagatavo kaļķi ar biezpienu un tad pievieno to pildvielai, kas jau sajaukta ar ūdeni. Beigās pievieno pigmentu.
Teorētiski ūdeni var liet vairāk, tomēr praksē ar šķidrāku krāsu ir mazliet grūtāk. Tā nopil, ir plānāka kārta un tā vājāk "sedzas". Rezultātam vajadzētu sanākt līdzīgam ūdens emulsijai. Cenas ziņā gan aptuveni puse no lētākās ūdens emulsijas.
Krāsa vislabāk noder porainām virsmām, un ne tik labi gludām. Es gan ātrumā neko labāku par stiklu un plastmasu nevaru izdomāt, kam krāsa tā kā nebūtu piemērota. Kokam, papīram, mālam un citiem līdzīgiem uz urrā!
Pamēģini, sākumā gan ar vienu paciņu un palūdz kādam kaļķi, jo to nevar nopirkt nelielā daudzumā.

Mēs pamēģinājām - mums patika. Pat atļāvāmies piedzīt toni pie kontaktu un slēdžu plastmasas toņa - tāds ziloņkauls.

Zemāk galerija ar bildiņām.

Lai labi krāsojas.

Un kurš gan var garantēt, ka vienmēr tas paspēs izžūt?

Zemāk mani piemēri:
Nepareizi







"Necilā" versija labojumam, tomēr pareizi :)








Otrajā attēlā var uzskatāmi redzēt, kā mitrums no palodzes ir sūcies uz visām pusēm, jo pirms uzņēmu bildi nourbināju to maliņu, kas bija klāt pie palodzes. Sīkums, bet svarīgi.

Paldies visiem maniem sekotājiem. Tas man parāda ka ir cilvēki kam tas interesē un noder tas ko daru! Lai gan zinu ka varētu ielikt kādu rakstu arī biežāk, sanāk tā kā sanāk.

Labam noskaņojumam un acu priecēšanai peidāvaju ielūkoties ziemas bilžu galerijā -



Šogad par sniegu nevar sūdzēties. :)

Jau kādu laiku atpakaļ sastapos ar šo problēmu, vai pareizāk sakot faktu , kura rezultātā, droši vien, rodas liela daļa problēmu ar pelēšanu un pūšanu dažādās konstrukcijās.

Rudens un ziema, kā jau kuro gadu, mani pārsteidza nesagatvotu, vai ne pietiekami sagatavotu. Faktiski mājas otrajā stāvā tika salikta siltumizolācija - ķīpas, bet apdare netika veikta. Biju domājis, ka labi vien ir - siltums ārā neskries, māju varēs kurināt un strādāt pirmajā stāvā , lai tiekam iekšā un tad pavasarī uzliksim apmetumu arī otrajam stāvam.

Kādas citas ķibeles (gar jumta logu bija apsarmojums no iekšpuses un tam kūstot radās slapjums uz grīdas) rezultātā nobraucu ar roku gar ķīpu malu, kas ir tuvāk jumtam (pie Isoplātnes), kas ir pie jumta. Liels bija mans pārsteigums, sastopot tur lielu apjomu ar mitrumu - kondensātu. Tik lielu, ka redzamas lāses. Nolēmu izcelt no vietas vairākas ķīpas un atklāju, ka aiz tām visām (dažādās vietās) ir šāds slapjums. Fakts radīja pamatīgu izbīli, tomēr arī nepieciešamību saprast, kas notiek.

Īsumā pārskatot jauniegūto informāciju un dažādus (vairākus) viedokļus nonācu pie atziņas , kas iespējams ir arī vienkārša. NEDRĪKST kurināt telpas bez iekšējās apdares. Un lai gan fakts, ka salmu mājai nepieciešams apmetums no elpojošiem materiāliem, tas tomēr nenozīmē, ka pat īslaicīgi var iztikt bez tā.

Pirmām kārtām, ja kurina un dara kaut ko un/vai lēnām žūst konstrukcijas un apmetumi , kas strādāti rudenī (kā visdrīzāk arī ir), tad šis mitrais un siltais gaiss ceļas uz augšu. Kā jau teicu, tur to sagaidīja salmi caur ko šim tvaikam bija salīdzinoši viegli tikt cauri. Vietās, kur salmi ciešāk sapresēti - grūtāk un citā vietā atkal vieglāk. Tas pamato kondensāta pleķus nevis vienmērīgu slapjumu. Tad sekoja ISOPLAAT plāksne, kura gan ir elpojoša, tomēr tvaikam ir ievērojami grūtāk tikt cauri, tādejādi tvaiks tur apstājās un tā kā tas ir tuvu jumtam arī kondensējās. Zemāk var redzēt, kas atklājās zem ķīpām. Otrkārt, kurinot mājā rodas pozitīvs spiediens, tā rezultātā arī nelielas plaisas rada palielinātu siltā un mitrā gaisa noplūdi un mitrums atrodot šo ceļu kondensēties pie 0 grādu sasniegšanas un uz ārējā apmetuma iekšējās virsmas, tādēļ svarīgi ir visas šīs plaisas un sadures vietas kvalitatīvi savienot, piemēram , griestu un sienu sadure vai grīdas un sienu sadure. Pozitīvā daļa ir tā, ka māla un kaļķa apmetuma gadījumā šis mitrums kapilāri tiks izsūkts cauri un izgaros ārpusē (izžūs). Par to liecina līnijas parādīšanās ar mitriem punktiem uz manas mājas sānu fasādes un to pazušana pēc divām dienām. Tie parādijās īsā laika posmā un salīdzinoši ātri arī izzuda.
Izņemtās ķīpas uzrādija patīkamu pārmaiņas. Mitrums dienas laikā pazūd gan no salmiem gan no plāksnes virsmas. Apsekojot šo situāciju pieņēmām lēmumu - salmus tagad pa ziemu izņemt un nolikt uz grīdas, pirmo stāvu no otrā stingri noizolēt un otro stāvu siltumizolēt pavasarī pēc kā tūliņ arī apmest. Izņemšana aizņēma vienu pilnu dienu strādajot 1 - 2 personu sastāvā ( kā kurā brīdī).

Turpmāk būs zināt - gribi kurināt - apmetumam jābūt. Plus ventilācijai, mitruma savākšanai ja vēlies strādāt mitras lietas ziemā iekšpusē, piemēram, strādāt apmetumu. Jebko, kas rada mitrumu.

Starp citu, viena vidēja ģimene, ar mazgāšanos, veļas mazgāšanu, ēšanu, dzeršanu, ēst gatavošanu un citām normālām parādībām, saražo aptuveni 65 litrus ūdens (tvaika veidā) nedēļā. Vai tagad saprotiet cik svarīgi to visu mitrumu dabūt laukā? Vai varbūt esat pārsteigti par kondensātu uz pakešu loga apakšējās daļas? Vai varbūt ne tik uz apakšējās, bet pa pus logu? Un varbūt istabas tālākajā stūrī neko nevar glabāt jo sāk pelēt? Jā to visu izraisa šie litri!






Pirms salmu izņemšanas.









Izņemti salmu un atklājas mitruma laukumi. Tumšajās daļās izteiktas ūdenslāses, gaišās tikai mitras.







Tuvplāns ISOPLAAT zem ķīpām.








Sadures vieta sienai ar griestiem un plaisa starp to.






Rezultāts ārpusē, kas pilnībā izžuva pēc 2 dienām.




Iespējams ka pēdējie divi attēli un problēma izskatās baisāk kā tas ir patiesībā. Kaļķa apmetumā arī neliela pile ūdens izveido lielu plankumu. :)

Atbildes uz komentāru jautājumiem