Jau kādu laiku atpakaļ sastapos ar šo problēmu, vai pareizāk sakot faktu , kura rezultātā, droši vien, rodas liela daļa problēmu ar pelēšanu un pūšanu dažādās konstrukcijās.
Rudens un ziema, kā jau kuro gadu, mani pārsteidza nesagatvotu, vai ne pietiekami sagatavotu. Faktiski mājas otrajā stāvā tika salikta siltumizolācija - ķīpas, bet apdare netika veikta. Biju domājis, ka labi vien ir - siltums ārā neskries, māju varēs kurināt un strādāt pirmajā stāvā , lai tiekam iekšā un tad pavasarī uzliksim apmetumu arī otrajam stāvam.
Kādas citas ķibeles (gar jumta logu bija apsarmojums no iekšpuses un tam kūstot radās slapjums uz grīdas) rezultātā nobraucu ar roku gar ķīpu malu, kas ir tuvāk jumtam (pie Isoplātnes), kas ir pie jumta. Liels bija mans pārsteigums, sastopot tur lielu apjomu ar mitrumu - kondensātu. Tik lielu, ka redzamas lāses. Nolēmu izcelt no vietas vairākas ķīpas un atklāju, ka aiz tām visām (dažādās vietās) ir šāds slapjums. Fakts radīja pamatīgu izbīli, tomēr arī nepieciešamību saprast, kas notiek.
Īsumā pārskatot jauniegūto informāciju un dažādus (vairākus) viedokļus nonācu pie atziņas , kas iespējams ir arī vienkārša. NEDRĪKST kurināt telpas bez iekšējās apdares. Un lai gan fakts, ka salmu mājai nepieciešams apmetums no elpojošiem materiāliem, tas tomēr nenozīmē, ka pat īslaicīgi var iztikt bez tā.
Pirmām kārtām, ja kurina un dara kaut ko un/vai lēnām žūst konstrukcijas un apmetumi , kas strādāti rudenī (kā visdrīzāk arī ir), tad šis mitrais un siltais gaiss ceļas uz augšu. Kā jau teicu, tur to sagaidīja salmi caur ko šim tvaikam bija salīdzinoši viegli tikt cauri. Vietās, kur salmi ciešāk sapresēti - grūtāk un citā vietā atkal vieglāk. Tas pamato kondensāta pleķus nevis vienmērīgu slapjumu. Tad sekoja ISOPLAAT plāksne, kura gan ir elpojoša, tomēr tvaikam ir ievērojami grūtāk tikt cauri, tādejādi tvaiks tur apstājās un tā kā tas ir tuvu jumtam arī kondensējās. Zemāk var redzēt, kas atklājās zem ķīpām. Otrkārt, kurinot mājā rodas pozitīvs spiediens, tā rezultātā arī nelielas plaisas rada palielinātu siltā un mitrā gaisa noplūdi un mitrums atrodot šo ceļu kondensēties pie 0 grādu sasniegšanas un uz ārējā apmetuma iekšējās virsmas, tādēļ svarīgi ir visas šīs plaisas un sadures vietas kvalitatīvi savienot, piemēram , griestu un sienu sadure vai grīdas un sienu sadure. Pozitīvā daļa ir tā, ka māla un kaļķa apmetuma gadījumā šis mitrums kapilāri tiks izsūkts cauri un izgaros ārpusē (izžūs). Par to liecina līnijas parādīšanās ar mitriem punktiem uz manas mājas sānu fasādes un to pazušana pēc divām dienām. Tie parādijās īsā laika posmā un salīdzinoši ātri arī izzuda.
Izņemtās ķīpas uzrādija patīkamu pārmaiņas. Mitrums dienas laikā pazūd gan no salmiem gan no plāksnes virsmas. Apsekojot šo situāciju pieņēmām lēmumu - salmus tagad pa ziemu izņemt un nolikt uz grīdas, pirmo stāvu no otrā stingri noizolēt un otro stāvu siltumizolēt pavasarī pēc kā tūliņ arī apmest. Izņemšana aizņēma vienu pilnu dienu strādajot 1 - 2 personu sastāvā ( kā kurā brīdī).
Turpmāk būs zināt - gribi kurināt - apmetumam jābūt. Plus ventilācijai, mitruma savākšanai ja vēlies strādāt mitras lietas ziemā iekšpusē, piemēram, strādāt apmetumu. Jebko, kas rada mitrumu.
Starp citu, viena vidēja ģimene, ar mazgāšanos, veļas mazgāšanu, ēšanu, dzeršanu, ēst gatavošanu un citām normālām parādībām, saražo aptuveni 65 litrus ūdens (tvaika veidā) nedēļā. Vai tagad saprotiet cik svarīgi to visu mitrumu dabūt laukā? Vai varbūt esat pārsteigti par kondensātu uz pakešu loga apakšējās daļas? Vai varbūt ne tik uz apakšējās, bet pa pus logu? Un varbūt istabas tālākajā stūrī neko nevar glabāt jo sāk pelēt? Jā to visu izraisa šie litri!
Pirms salmu izņemšanas.
Izņemti salmu un atklājas mitruma laukumi. Tumšajās daļās izteiktas ūdenslāses, gaišās tikai mitras.
Tuvplāns ISOPLAAT zem ķīpām.
Sadures vieta sienai ar griestiem un plaisa starp to.
Rezultāts ārpusē, kas pilnībā izžuva pēc 2 dienām.
Iespējams ka pēdējie divi attēli un problēma izskatās baisāk kā tas ir patiesībā. Kaļķa apmetumā arī neliela pile ūdens izveido lielu plankumu. :)
Atbildes uz komentāru jautājumiem
Rudens un ziema, kā jau kuro gadu, mani pārsteidza nesagatvotu, vai ne pietiekami sagatavotu. Faktiski mājas otrajā stāvā tika salikta siltumizolācija - ķīpas, bet apdare netika veikta. Biju domājis, ka labi vien ir - siltums ārā neskries, māju varēs kurināt un strādāt pirmajā stāvā , lai tiekam iekšā un tad pavasarī uzliksim apmetumu arī otrajam stāvam.
Kādas citas ķibeles (gar jumta logu bija apsarmojums no iekšpuses un tam kūstot radās slapjums uz grīdas) rezultātā nobraucu ar roku gar ķīpu malu, kas ir tuvāk jumtam (pie Isoplātnes), kas ir pie jumta. Liels bija mans pārsteigums, sastopot tur lielu apjomu ar mitrumu - kondensātu. Tik lielu, ka redzamas lāses. Nolēmu izcelt no vietas vairākas ķīpas un atklāju, ka aiz tām visām (dažādās vietās) ir šāds slapjums. Fakts radīja pamatīgu izbīli, tomēr arī nepieciešamību saprast, kas notiek.
Īsumā pārskatot jauniegūto informāciju un dažādus (vairākus) viedokļus nonācu pie atziņas , kas iespējams ir arī vienkārša. NEDRĪKST kurināt telpas bez iekšējās apdares. Un lai gan fakts, ka salmu mājai nepieciešams apmetums no elpojošiem materiāliem, tas tomēr nenozīmē, ka pat īslaicīgi var iztikt bez tā.
Pirmām kārtām, ja kurina un dara kaut ko un/vai lēnām žūst konstrukcijas un apmetumi , kas strādāti rudenī (kā visdrīzāk arī ir), tad šis mitrais un siltais gaiss ceļas uz augšu. Kā jau teicu, tur to sagaidīja salmi caur ko šim tvaikam bija salīdzinoši viegli tikt cauri. Vietās, kur salmi ciešāk sapresēti - grūtāk un citā vietā atkal vieglāk. Tas pamato kondensāta pleķus nevis vienmērīgu slapjumu. Tad sekoja ISOPLAAT plāksne, kura gan ir elpojoša, tomēr tvaikam ir ievērojami grūtāk tikt cauri, tādejādi tvaiks tur apstājās un tā kā tas ir tuvu jumtam arī kondensējās. Zemāk var redzēt, kas atklājās zem ķīpām. Otrkārt, kurinot mājā rodas pozitīvs spiediens, tā rezultātā arī nelielas plaisas rada palielinātu siltā un mitrā gaisa noplūdi un mitrums atrodot šo ceļu kondensēties pie 0 grādu sasniegšanas un uz ārējā apmetuma iekšējās virsmas, tādēļ svarīgi ir visas šīs plaisas un sadures vietas kvalitatīvi savienot, piemēram , griestu un sienu sadure vai grīdas un sienu sadure. Pozitīvā daļa ir tā, ka māla un kaļķa apmetuma gadījumā šis mitrums kapilāri tiks izsūkts cauri un izgaros ārpusē (izžūs). Par to liecina līnijas parādīšanās ar mitriem punktiem uz manas mājas sānu fasādes un to pazušana pēc divām dienām. Tie parādijās īsā laika posmā un salīdzinoši ātri arī izzuda.
Izņemtās ķīpas uzrādija patīkamu pārmaiņas. Mitrums dienas laikā pazūd gan no salmiem gan no plāksnes virsmas. Apsekojot šo situāciju pieņēmām lēmumu - salmus tagad pa ziemu izņemt un nolikt uz grīdas, pirmo stāvu no otrā stingri noizolēt un otro stāvu siltumizolēt pavasarī pēc kā tūliņ arī apmest. Izņemšana aizņēma vienu pilnu dienu strādajot 1 - 2 personu sastāvā ( kā kurā brīdī).
Turpmāk būs zināt - gribi kurināt - apmetumam jābūt. Plus ventilācijai, mitruma savākšanai ja vēlies strādāt mitras lietas ziemā iekšpusē, piemēram, strādāt apmetumu. Jebko, kas rada mitrumu.
Starp citu, viena vidēja ģimene, ar mazgāšanos, veļas mazgāšanu, ēšanu, dzeršanu, ēst gatavošanu un citām normālām parādībām, saražo aptuveni 65 litrus ūdens (tvaika veidā) nedēļā. Vai tagad saprotiet cik svarīgi to visu mitrumu dabūt laukā? Vai varbūt esat pārsteigti par kondensātu uz pakešu loga apakšējās daļas? Vai varbūt ne tik uz apakšējās, bet pa pus logu? Un varbūt istabas tālākajā stūrī neko nevar glabāt jo sāk pelēt? Jā to visu izraisa šie litri!
Pirms salmu izņemšanas.
Izņemti salmu un atklājas mitruma laukumi. Tumšajās daļās izteiktas ūdenslāses, gaišās tikai mitras.
Tuvplāns ISOPLAAT zem ķīpām.
Sadures vieta sienai ar griestiem un plaisa starp to.
Rezultāts ārpusē, kas pilnībā izžuva pēc 2 dienām.
Iespējams ka pēdējie divi attēli un problēma izskatās baisāk kā tas ir patiesībā. Kaļķa apmetumā arī neliela pile ūdens izveido lielu plankumu. :)
Atbildes uz komentāru jautājumiem
Dainim:
Ventilēšanas sistēma jāparedz obligāti. Principā ne vien salmumājai bet jebkurai. Ja būvnormatīvam atbilstošu būvi tad bez ventilācijas nevar :) Kur nu vēl iemītnieku labsajūta un konstrukcijas ilgmūžība. Elpojošas sienas nenozīmē ka vairāki litri ūdens dienā var iziet cauri.
Pirmajā stāvā vienīgi tā plaisa starp griestiem un sienu kura rezultējas dažos pilienos uz ārsienas - tā pleķīšu līnija. Kaut gan domāju tai līnijai palīdzēja arī otrais stāvs. Respektīvi, tur kur ir tā līnija ir vainaga baļķis. Tam virsū pergamīns ar nelielu pārlaidumu. Tas tādēļ lai apmetums nesalīpa ar diviem dažādiem materiāliem sienas plaknē - koks un salmi. Virs vainaga statņa turpinājums starp kuriem atkal ķīpas tikai jau bez apmetuma. Sijas kas atdala pirmo no otrā stāva ir vainagam piestiprinātas un ier vienādā augstumā. Tad lūk, ja kondensējās augšstāvā tad sanāk ka uz tā pergamīna pārlaiduma, tieši tā pat kā uz izoplātnes, ir pilieni un tie gar pergamīna aizmuguri un vainagbaļķi, sūcas uz leju. Tur satiek mitrumu kas izlaužas caur plaisu un rezultējas šajos pleķīšos.
Visādi citādi pirmajā stāvā viss ok.
Plaisas (sadures) paredzēts izbraukt ar fleksīša ripu uz kādiem 3 mm un tad aizpildīt ar akrilu, lai radītu hermētiski noslēgtu un elastīgu savienojumu.
Edgaram:
Tukšumi (nosacīti) ir pilna ķīpa. Par cik runājam par tvaiku un tā piliena daļā ir ļoti sīka tad tukšumi jau ir pietiekami lieli. Arī mans gadījums to parādija ka slapjums ir ne vien uz plātnes bet virsējā ķ;ipas centimetrā arī. LAbi ka izžuva, jo es jau domāju ka draud atkal viena ķīpu vākšana. :) Bet principā, apmetums problēmu atrisina. Tas pamatojams ar mitruma caurlaidību. Salmi bez nekā spēj ievērojami vieglāk laist tvaiku cauri, savukārt apmetuma kārta to būtiski samazina. Kas nozīmē, ka tvaiks izdalās, nokļūst pie sienas / griestu plaknes tur to sagaida apmetums un neļauj tūliņ uzsūkties. Tas gan nedaudz uzsūcas bet ne tik daudz lai pilnībā pazustu. Līdz ar to liela daļa mitruma paliek telpā un gaida kad to izvēdinās. Ja ne turpina sūkties apmetumā, rada nepatīkamu pelejuma smaržu. Tādu kāda bieži parādas lauku mājās kurās saliek jaunus pakešu logus, uztaisa sētas Euro remontu bet neieliek Euro ventilāciju.
Jau būvnormatīvs nosaka daļu patiesības. Ārējam apmetumam jābut 5 x elpojošākam kā iekšējam. Pilnīgi pareizi! Tas nozīmē ka tas mitrums kas neskatoties ne uz ko tomēr sienā iekļūst , no tās arī tiek ārā, savukārt iekšējais apmetums dara visu lai pēc iespējas mazāks mitruma daudzums nonāk sienā. Ir pētijumi kas apstiprina ka elpojošs apmetums iekšpusē nav tas nepieciešamākais. Man pat ir parādījusies pilnīgi jauna teorija par labu konstrukciju Latvijas apstākļiem salmu mājai. Un nesen pamanīju ka Vācieši un Šveicieši iet šajā virzienā. :)
Ventilēšanas sistēma jāparedz obligāti. Principā ne vien salmumājai bet jebkurai. Ja būvnormatīvam atbilstošu būvi tad bez ventilācijas nevar :) Kur nu vēl iemītnieku labsajūta un konstrukcijas ilgmūžība. Elpojošas sienas nenozīmē ka vairāki litri ūdens dienā var iziet cauri.
Pirmajā stāvā vienīgi tā plaisa starp griestiem un sienu kura rezultējas dažos pilienos uz ārsienas - tā pleķīšu līnija. Kaut gan domāju tai līnijai palīdzēja arī otrais stāvs. Respektīvi, tur kur ir tā līnija ir vainaga baļķis. Tam virsū pergamīns ar nelielu pārlaidumu. Tas tādēļ lai apmetums nesalīpa ar diviem dažādiem materiāliem sienas plaknē - koks un salmi. Virs vainaga statņa turpinājums starp kuriem atkal ķīpas tikai jau bez apmetuma. Sijas kas atdala pirmo no otrā stāva ir vainagam piestiprinātas un ier vienādā augstumā. Tad lūk, ja kondensējās augšstāvā tad sanāk ka uz tā pergamīna pārlaiduma, tieši tā pat kā uz izoplātnes, ir pilieni un tie gar pergamīna aizmuguri un vainagbaļķi, sūcas uz leju. Tur satiek mitrumu kas izlaužas caur plaisu un rezultējas šajos pleķīšos.
Visādi citādi pirmajā stāvā viss ok.
Plaisas (sadures) paredzēts izbraukt ar fleksīša ripu uz kādiem 3 mm un tad aizpildīt ar akrilu, lai radītu hermētiski noslēgtu un elastīgu savienojumu.
Edgaram:
Tukšumi (nosacīti) ir pilna ķīpa. Par cik runājam par tvaiku un tā piliena daļā ir ļoti sīka tad tukšumi jau ir pietiekami lieli. Arī mans gadījums to parādija ka slapjums ir ne vien uz plātnes bet virsējā ķ;ipas centimetrā arī. LAbi ka izžuva, jo es jau domāju ka draud atkal viena ķīpu vākšana. :) Bet principā, apmetums problēmu atrisina. Tas pamatojams ar mitruma caurlaidību. Salmi bez nekā spēj ievērojami vieglāk laist tvaiku cauri, savukārt apmetuma kārta to būtiski samazina. Kas nozīmē, ka tvaiks izdalās, nokļūst pie sienas / griestu plaknes tur to sagaida apmetums un neļauj tūliņ uzsūkties. Tas gan nedaudz uzsūcas bet ne tik daudz lai pilnībā pazustu. Līdz ar to liela daļa mitruma paliek telpā un gaida kad to izvēdinās. Ja ne turpina sūkties apmetumā, rada nepatīkamu pelejuma smaržu. Tādu kāda bieži parādas lauku mājās kurās saliek jaunus pakešu logus, uztaisa sētas Euro remontu bet neieliek Euro ventilāciju.
Jau būvnormatīvs nosaka daļu patiesības. Ārējam apmetumam jābut 5 x elpojošākam kā iekšējam. Pilnīgi pareizi! Tas nozīmē ka tas mitrums kas neskatoties ne uz ko tomēr sienā iekļūst , no tās arī tiek ārā, savukārt iekšējais apmetums dara visu lai pēc iespējas mazāks mitruma daudzums nonāk sienā. Ir pētijumi kas apstiprina ka elpojošs apmetums iekšpusē nav tas nepieciešamākais. Man pat ir parādījusies pilnīgi jauna teorija par labu konstrukciju Latvijas apstākļiem salmu mājai. Un nesen pamanīju ka Vācieši un Šveicieši iet šajā virzienā. :)
Šis jau bija interesanti - pie šādām atziņām var nonākt tikai tad, ja ilgstoši dzīvo salmu mājā :)
Vai nav tā, ka projektējot salmu māju, jau ir jāparedz papildus ventilēšanas sistēma (kā jau jebkurā "normālā" projektā)- nevar tikai paļauties uz "elpojošām" sienām, kas izvada lieko mitrumu ārā?
Vai pirmajā stāvā līdzīgas problēmas netiek novērotas?
(ņemot vērā, ka to apkurina un notiek aktīva mitruma izdalīšanās)
Vai esi pārliecināts, ka pēc apmetuma uzlikšanas otrajā stāvā kondensāta problēma pazudīs? Kaut kur dzirdēju, ka nedrīkst būt tukšumi sienās (starp ķīpām un isoplati). Ja tādi ir, tad kondensāts varētu rasties tā kā tā.
Manuprāt tas isoplāts nav tas super materiāls - katrā ziņā ir daudz daudz reižu sliktāks tvaika caurlaidīgums isoplātam, par salmu ķīpām.
nujā un protams iekšpuse - apmetums, tas samazinās mitruma sūkšanos iekšā salmos...
Nu ja! Isoplaat varētu arī neizmantot, topmēr manā gadījumā tai ir sava nozīme. Tā neļauj ķīpai izspiesties uz āru un piespiest difūzijas membrānu pie jumta materiāla, kas momentāli rezultētos ar mitrumu cauri membrānai atpakaļ salmos. Šajā variantā isoplaat ir gana stingrs lai neļautu tam notikt, un no līdzīga rakstura materiāliem šādai funkcijai viens no tvaiku caurlaidīgākajiem, tomēr pareizi ir - tvaika caurlaidība būtiski krītas. Tomēr tā būtu arī tad, ja ārpusē būtu apmetums un iekšpuše nē.
Plaisas (sadures) paredzēts izbraukt ar fleksīša ripu uz kādiem 3 mm un tad aizpildīt ar akrilu, lai radītu hermētiski noslēgtu un elastīgu savienojumu.
Ar to akrilu problemu neatrisināsi, tie ir tikai ziedini jo problēmas būs priekšā.
Nedrīkst pieļaut ne grama mirtuma sienās, jo pie paaugstināta mitruma (vai tie ir pliki salmi, vai apmesti)samazinās siltuma koeficients...
Tas, ka salmi apžūst no iekšpuses un ārpuses nenozīmē, ka mitruma nav ķīpas iekšienē, ko acīm redzot parādīs laiks...
Nu ar salmiem ir interesanti. ļoti dzīvelīgs un caurlaidīgs materiāls. Man pagraba sienās starp divām fibrolīta plātnēm bija sastampāti salmi ar rokām. Bija pali uz 3 nedēļām un tad sausa vasara un aptuveni pēc 3 mēnešiem atskrūvēju vaļā apskatīties kā tad tur izskatās. salmi bij sausi, koks nedaudz pamitrs, un neliels isover gabals kas tipa visu kas izolē pie reizes stampāju iekšā bija slapjš. Secinājums materiāls kas dzimis nāves apstākļos ir bez kodola, elpojošām šūnām un porām un nespēj izgrūzt mitrumu no sevis. Fibrolīts bija neapmests durvju nebija , labi ventilējās. Ķīpu vidū kur ir vistiprāk sakompresēts ja tiek mitrums tad ir hana. ārā netiek. Var sākties iekšējais sadegšanas process. šogad brīnījos turot roku ķipas vidū no tā karstuma kas tur bija. Vēlāk pārgriežot puspuvuši sarkanīgi salmi. Uznāca tas trakais rudens lietus uz demit dienām, nepaspējām laikus visu novākt.