Šodien, tūliņ pēc māla uzšaušanas uz iekšpuses neliela gabaliņa, sākām gatavot biezo, izlīdzinošo apmetuma kārtu. Tās sastāvā ir liels apjoms salmu un mālu un tikai nedaudz grants. Rezultāgtā ir bieza, cieta apmetuma kārta, kas arī neplaisā, neskatoties uz lielo māla daudzumu attiecībā pret granti. Šinī gadījumā salmi kalpo kā armatūra.

Svarīgais visā šajā lietā ir tas, ka salmi tieši no ķīpas neder, jo ir par garu. Tad nu nākas izdomāt un darīt visādas lietas, kā salmus sasmalcināt.

Tā kā seminārā, Igaunijā, izmēģinājām trīs - zaru smalcinātājs (drīzāk lapu smalcinātājs), trimeris mucā un zālespļāvējs, kur par labāko un efektīvāko tika atzīts tieši pēdējais, šeit mājās nolēmām efektivitāti vēl vairāk paaugstināt un zāles pļāvēja vietā lietot zāles pļāvēja traktoru. Rezultāts ir apmierinošs - ~ 4 ķīpas stundā, kas ir pietiekami aptuveini pus mājai no iekšpuses vai ārpuses - respektīvi jau pieminētajiem 80 m2.

Darba taktika ir sekojoša:
-iesit mietiņus zemē, taisnā līnijā
-piestiprina plātnes (OSB,KSP, kas nu ir pa rokai), jo virāk garumā jo vairāk vienā reizē varēs sasmalcināt.
-izklāj vienmērīgi garos salmus laukumā pie plātnes/-ēm
-brauc pāri ar pļāvēju, kas met uz sāniem - plātnes virzienā
-ar grābekli sapļauto atkal izlīdzina
-brauc pāri vēlreiz-
-turpina, līdz iegūst vēlamo smalkumu.

Protams, labāks variants ir izmantot šķeldotāju. Tādu nopietnu, nevis to, kas paredzēts maziem zariņiem un lapām, bet tā kā tādu atrast nav viegli, pieļauju, ka šāds variants ir krietni pieejamāks.

Te var redzēt kā agrā vasaras sākumā to darijām...

Manai salmu mājai jau kopš sākuma bija paredzēts kaļķa apmetums. Pagājušajā rudenī,tūliņ pēc salmu salikšanas, līdz kaļķim netikām. Un savā ziņā man pat lieks, ka labi vien ir ka netikām. Bija šādas tādas kļūdas, kas nu ir novērstas un visam būtu jābūt labākajā kārtībā.

Darba veikšani tiek izmantots jau iepriekš vairākkārt pieminētais "žļācējs". Otrā versija strādā jauki. Vienīgais, kas man vēl prasītos ir jaudīgāks kompresors, kaut gan īrēju jau pieminēto 3 zirgspēku aparātu. Ar tēti spriedām, ka būtu manāmi labāk, ja tam kompresoram būtu lielāks bundulis. Katrā gadījumā skaidrs ir tas, ka ar mazākas jaudas aparātu vispār nav ko sākt.

Īpatnēji, ka sapratu un sajutu šo jaudas (gaisa) trūkumu tikai uz vakaru, kad jau pus māja bija paveikta. Vienkārši ir savādākas pikas, kas izlido. Retākas un lielākas, tādēļ sanāk nepārāk labs klājums. Ja doma ir to līdzināt ar rīvdēli, tad, iespējams, tam nav nekādas nozīmes, bet ja grib atstāt grubuļainu, tad zināma nozīme tam ir.

Vēl nozīmīgi - kā aizklāt logus un durvis.
Protams, var lipināt parastu plēvi, tomēr, tētis būdams speciālists par auto krāsām un krāsošanu, kā arī pričendāliem, kas ar to saistīti, sagādaja lietu, kas pasākumu ievērojami atvieglo -plēve, kas statiski pievelkas pie visa kā, šinī gadījumā pie logiem, durvīm. Šāda ekstra dod to, ka pirms malas pielīmētas plēvīte neplivinās pa gaisu, bet ir pielipusi un atliek tikai to piekārtot, lai aplīmētu malas. Plēvīte maksā 0,25Ls tekošais metrs, platums ir 3,8m. Ja gribat iegādāties, meklējiet Rīgā, Biķernieku iela 59, SIA "GUNA 1" vai citos autokrāsu veikalos. Ir pamats domāt, ka celtniecības materiālu veikalos tādu mantu atrast nevar.

Atgriežoties pie apmetuma.
Ātrums ir pieklājīgs. No 12:30 - 20:00 apstrādājām pusi mājas, kas ir aptuveni 80 m2. Darbu veicām divatā.

Te bildiņa procesā...

Kā jau komentāros pieminēts būtiska nozīme ir arī līmlentai. Tik tiešām ir tā, lenta mazliet samirkst, masa smaga, un pielipšanas laukums nav liels. Līdz ar to tas turās nepārāk pārliecinoši. Ar lielu pūtienu no pistoles tas var arī nonākt nost.

Šī pati atziņa gan attiecas arī uz mālu. Šodien tika pūsts tas un principā ir vēl sliktāk. Nopūtu un pēc brītiņa plēve nogāzās.

Te rezultāts...


Te tekstūra kas sanāk ar jau minēto, nepietiekamoi jaudīgo komprespru...


Kopumā, manuprāt, efektīvs un ātrs veids kā uzstrādāt nosedzošu kārtu. Varētu tik pat labi izmantot cementa kaļķa javu, māla, vai māla/kaļķa javu. Vienīgi nevar izmantot maisijumiem ar šķiedrām, jo tie parasti ir stipri biezi un varētu neiet caurui dīzei. Tomēr jāpiemin arī tas, ka arī šajā gadījumā kaļķa apmetuma java netika jaukta šķidra bet gan drīzāk bieza. Tā ļoti vāji lējās ārā no spaiņa un lai dabūtu "žļācējā" nereti nācās palīdzēt ar roku.

Jau vairākkārt esmu stāstījis un šur tur rakstījis par ķīpām. Par cik nāk ķīpu vākšanas laiks un tiem, kas domā izmantot šo materiālu, tēma atkal kļūst svarīga, nolēmu daļēji pārpublicēt un papildināt savu viedokli par ķīpām.

Kādas ir ķīpas, kuras tad der būvniecība? Jāsaka īsi - tās kas ir labas!

Ja nopietni, tad svarīgas ir divas lietas - blīvums (cik blīvi prese var sapresēt) un forma. Pa lielam, cik man bijusi saskare, arī labai iekārtai tas ir līdz galam, jeb tik cik stingri vien var.
Otra svarīgā lieta - forma un izmēri. Principā būvēt var ar jebkurām, jautājums ir par rezultātu un ieguldāmo darbu ķīpas saliekot. No manas pieredzes vecā vācu presīte (krievu laiku vācu prese, kas parasti ir ar torni) diez kādu būvniecības materiālu neražo. Vairāk tur sanāk tādi bumbulīgi klucīši, līdzīgi metamajam kauliņam tikai gareni un spurgalaini. Sāpe ir iekš to, ka pat stingri saspiežot galus kopā, augšpusē un apakšpusē būs caurumi. Tie jāaizpilda, kas nekad nesanāk diez cik labi. Kad aizpildi, tad pušķītis iekšpusē un ārpusē. Kad piegriež (piezāģē), tad daļa izraujas ārā un caurums atkal nav kārtībā. Īsāk sakot garāžai saiet, ja nekurināsi, bet mājai nekas dižs nesanāk.
Vēl derētu meklēt presi, kas apcērt sānus. Ideālajā variantā abus, tomēr arī viens jau ir labāk kā neviens. Tas dods iespēju iegūt labāku - taisnāku sienu un stingrāku plakni uz kuras uzstrādāt apmetumu.
Izmēri ir bītiski pārējai konstrukcijai - vainagu un pamatu platums, durvju, logu augstums un platums, statņu garums utt. Parasti izmanto aptuveni metru garas ķīpas.

Parasti saistīts ir arī jautājums - cik vajag. To aprēķina pēc kubatūras - sienu laukums reizināts ar ķipas platumu. Iesaku paņemt kādu drusciņu vairāk, jo ja pietrūks kur dabūsiet, salmus vajadzēs arī apmetumā un pietiekami daudz, uz ķīpas var pakāpties būvniecības gaitā, un citi labumi. Uz vienām 300 ķīpām es pieliktu vēl 50.

Tad protams arī svarīgi ir kur un kā uzglabāt. Principā vislabāk manuprāt ir neuzglabāt :)
, jo to darīt ir sarežģīti.
Sasegšāna ar plēvēm vai jelkāda cita saklāšana ir ļoti sarežģīta un lielākajā daļā gadījumu beidzas nepārāk veiksmīgi. Tad jāparedz, ka kāda daļa aizies bojā. Protams zem ķīpām arī kaut ko jāpaliek, vai jāziedo apakšējā kārta, kas var arī sanākt iespaidīgs skaits ķīpu. Es domāju, ka vecas paletes ir laba opcija. Vienīgā bēda, ka tas sarežģī pirmās kārtas kraušanu jo nepārtraukti būs jāpaklūp. Sākot ar otro kārtu situācija normalizēsies. Protams pastāv iespēja glabāt šķūnī, kas gan nozīmē divas citas problēmas.
Pirmā - transportēšana jāveic divas reizes (ja vien negrasaties būvēt māju pie noliktavas vai milzīga šķūņa). Kopējais daudzums var sastādīt ap trešdaļu būves kubatūras! Divreiz transports sanāk, jo vedīsiet ķīpas no lauka uz šķūni un no tā uz māju. Tas arī nozīmē divreiz kraušanu iekšā un ārā, pie kam iespaidīgu daudzumu vidēji smagu, neparocīgu objektu. Bez tam šķūnī vieta būs aizņemta un nevarēsiet to izmantot citiem mērķiem vai vē ļaunāk - par to būs jāmaksā. Ja nu tomēr glabājat šķūnī (noliktavā) tad, protams, arī kaut ko apakšā paliekat.

Summējot domāju ka atspoguļoju tās negatīvās puses, kas ir ķīpas glabājot. Priekšrocība ir, ka varat tās sākt likt sienās kad vien ienāk prātā. Tomēr, ja plānojat mājai izmantot kaļķa apmetumu tad tā kā tā prasās gaidīt rudeni, kas ir piemērotāks kaļķa apmetuma uzstrādāšanai, un tad iespējams tai glabāšanai nav jēgas jo augustā var dabūt nākamās.

Nekur neviens speciālists ar lielu pieredzi man nav varējis apstiprināt šur tur dzirdēto baumu, ka ķīpas jāvāc iepriekšējā gadā un jāglabā lai uzlabotu to kvalitāti kā būvmateriālam.

Mans ieteikums - saplānojiet būvniecību tā, lai esat gatavi salikt augusta beigās jaunās ķīpas un septembrī apmest. Bet noskaidrot par tuvējiem zemniekiem, kas Jums var ķīpot un ķīpojamās mašīnas parametrus, kā arī zemniekus, kam ir rudzi vai kvieši vai varbūt ezers ar niedrēm, gan ir labi, jo tad visā projektēšanas gaitā varēs strādāt ar patiesajiem izmēriem un precīzāk projektēt mezglus, lai nav jādomā kā rīkoties, jo materiālu parametri neatbilst projektam.

Lai veicas ķipošana vai meklēšana!

Šodien biju aizbraucis pie sava laba paziņas Andra uz Skujenes apkārtni kur top vēl viena salmu māja.

Diemžēl kaut kāda prāta apmulsuma dēl nepaņēmu fotoaparātu, un lai gan jau vairākkārt bildēm priekš bloga lietoju telefona kameru, tomēr mikseris un ķieģelis ir kaut kas viens un māja kaut kas cits.Tādēļ pagaidām nevaru pievienot bildes par šo māju. Man gan sarunāts, ka Andris atsūtīs bildes un tad protams tās publicēšu šeit, lai varat apskatīt.

Kas ir jāpastāsta.
-Būve ir apmēram 10 * 10 m liela ar izbūvētu mansardu.
-Koka karkasa ar salmu ķīpu siltumizolāciju pirmajam stāvam.
-Pagaidām plānojas, ka mansarda situmizolēšanai netiks izmantoti salmi bet gan ekovate vai, ja izdosies, aitas vilna.
-Jumts ir lubiņu jeb skaidu (īsti neesmu vēl sapratis vai tas ir tas pats vai atšķirīgi materiāli).
-māls vietējais no zemes rakts, pie kam pavisam feins. Nav gan ļoti lipīgs, tomēr ir pietiekami stiprs un pie kam bez nevēlamiem piemaisījumiem (akmentiņi un akmeņi). Apstrādei padodas labi un maisījumos nerada pārsteigumus.
-Andris nolēma eksperimentēt un veldzēt Saulkalnes S dolomīta kaļķi. Veldzēšana tika sākta jau pagājušajā gadā, tā kā ilgums varētu būt pietiekams. Pamēģinājām sajaukt apmetumu. Sliktā ziņa ir tā, ka kādā posmā kaļķis laikam ir pažuvis (nav bijis pietiekami daudz ūdens) un līdz ar to ir krikumi, kas apgrūtina darbu. Pagaidām arī nav skaidrs ko darīt lai tiktu no viņiem vaļā. Ja kādam ir ieteikumi, laipni lūgti komentēt.
-Salmi salikti par 95%. Vietām jāsaliek augšējā rinda, kas protams ir viena no sarežģītākajām.
-Salmi tika presēti pie manis :) līdz ar to ķīpas ir tādas pašās kā man un manuprāt tas ir tāds puslīdz pieklājīgs materiāls.

Pie iespējas seeošu līdz mājas tapšanā, un aprakstīšu šeit.