Jau vairākkārt esmu stāstījis un šur tur rakstījis par ķīpām. Par cik nāk ķīpu vākšanas laiks un tiem, kas domā izmantot šo materiālu, tēma atkal kļūst svarīga, nolēmu daļēji pārpublicēt un papildināt savu viedokli par ķīpām.
Kādas ir ķīpas, kuras tad der būvniecība? Jāsaka īsi - tās kas ir labas!
Ja nopietni, tad svarīgas ir divas lietas - blīvums (cik blīvi prese var sapresēt) un forma. Pa lielam, cik man bijusi saskare, arī labai iekārtai tas ir līdz galam, jeb tik cik stingri vien var.
Otra svarīgā lieta - forma un izmēri. Principā būvēt var ar jebkurām, jautājums ir par rezultātu un ieguldāmo darbu ķīpas saliekot. No manas pieredzes vecā vācu presīte (krievu laiku vācu prese, kas parasti ir ar torni) diez kādu būvniecības materiālu neražo. Vairāk tur sanāk tādi bumbulīgi klucīši, līdzīgi metamajam kauliņam tikai gareni un spurgalaini. Sāpe ir iekš to, ka pat stingri saspiežot galus kopā, augšpusē un apakšpusē būs caurumi. Tie jāaizpilda, kas nekad nesanāk diez cik labi. Kad aizpildi, tad pušķītis iekšpusē un ārpusē. Kad piegriež (piezāģē), tad daļa izraujas ārā un caurums atkal nav kārtībā. Īsāk sakot garāžai saiet, ja nekurināsi, bet mājai nekas dižs nesanāk.
Vēl derētu meklēt presi, kas apcērt sānus. Ideālajā variantā abus, tomēr arī viens jau ir labāk kā neviens. Tas dods iespēju iegūt labāku - taisnāku sienu un stingrāku plakni uz kuras uzstrādāt apmetumu.
Izmēri ir bītiski pārējai konstrukcijai - vainagu un pamatu platums, durvju, logu augstums un platums, statņu garums utt. Parasti izmanto aptuveni metru garas ķīpas.
Parasti saistīts ir arī jautājums - cik vajag. To aprēķina pēc kubatūras - sienu laukums reizināts ar ķipas platumu. Iesaku paņemt kādu drusciņu vairāk, jo ja pietrūks kur dabūsiet, salmus vajadzēs arī apmetumā un pietiekami daudz, uz ķīpas var pakāpties būvniecības gaitā, un citi labumi. Uz vienām 300 ķīpām es pieliktu vēl 50.
Tad protams arī svarīgi ir kur un kā uzglabāt. Principā vislabāk manuprāt ir neuzglabāt :)
, jo to darīt ir sarežģīti.
Sasegšāna ar plēvēm vai jelkāda cita saklāšana ir ļoti sarežģīta un lielākajā daļā gadījumu beidzas nepārāk veiksmīgi. Tad jāparedz, ka kāda daļa aizies bojā. Protams zem ķīpām arī kaut ko jāpaliek, vai jāziedo apakšējā kārta, kas var arī sanākt iespaidīgs skaits ķīpu. Es domāju, ka vecas paletes ir laba opcija. Vienīgā bēda, ka tas sarežģī pirmās kārtas kraušanu jo nepārtraukti būs jāpaklūp. Sākot ar otro kārtu situācija normalizēsies. Protams pastāv iespēja glabāt šķūnī, kas gan nozīmē divas citas problēmas.
Pirmā - transportēšana jāveic divas reizes (ja vien negrasaties būvēt māju pie noliktavas vai milzīga šķūņa). Kopējais daudzums var sastādīt ap trešdaļu būves kubatūras! Divreiz transports sanāk, jo vedīsiet ķīpas no lauka uz šķūni un no tā uz māju. Tas arī nozīmē divreiz kraušanu iekšā un ārā, pie kam iespaidīgu daudzumu vidēji smagu, neparocīgu objektu. Bez tam šķūnī vieta būs aizņemta un nevarēsiet to izmantot citiem mērķiem vai vē ļaunāk - par to būs jāmaksā. Ja nu tomēr glabājat šķūnī (noliktavā) tad, protams, arī kaut ko apakšā paliekat.
Summējot domāju ka atspoguļoju tās negatīvās puses, kas ir ķīpas glabājot. Priekšrocība ir, ka varat tās sākt likt sienās kad vien ienāk prātā. Tomēr, ja plānojat mājai izmantot kaļķa apmetumu tad tā kā tā prasās gaidīt rudeni, kas ir piemērotāks kaļķa apmetuma uzstrādāšanai, un tad iespējams tai glabāšanai nav jēgas jo augustā var dabūt nākamās.
Nekur neviens speciālists ar lielu pieredzi man nav varējis apstiprināt šur tur dzirdēto baumu, ka ķīpas jāvāc iepriekšējā gadā un jāglabā lai uzlabotu to kvalitāti kā būvmateriālam.
Mans ieteikums - saplānojiet būvniecību tā, lai esat gatavi salikt augusta beigās jaunās ķīpas un septembrī apmest. Bet noskaidrot par tuvējiem zemniekiem, kas Jums var ķīpot un ķīpojamās mašīnas parametrus, kā arī zemniekus, kam ir rudzi vai kvieši vai varbūt ezers ar niedrēm, gan ir labi, jo tad visā projektēšanas gaitā varēs strādāt ar patiesajiem izmēriem un precīzāk projektēt mezglus, lai nav jādomā kā rīkoties, jo materiālu parametri neatbilst projektam.
Lai veicas ķipošana vai meklēšana!
Kādas ir ķīpas, kuras tad der būvniecība? Jāsaka īsi - tās kas ir labas!
Ja nopietni, tad svarīgas ir divas lietas - blīvums (cik blīvi prese var sapresēt) un forma. Pa lielam, cik man bijusi saskare, arī labai iekārtai tas ir līdz galam, jeb tik cik stingri vien var.
Otra svarīgā lieta - forma un izmēri. Principā būvēt var ar jebkurām, jautājums ir par rezultātu un ieguldāmo darbu ķīpas saliekot. No manas pieredzes vecā vācu presīte (krievu laiku vācu prese, kas parasti ir ar torni) diez kādu būvniecības materiālu neražo. Vairāk tur sanāk tādi bumbulīgi klucīši, līdzīgi metamajam kauliņam tikai gareni un spurgalaini. Sāpe ir iekš to, ka pat stingri saspiežot galus kopā, augšpusē un apakšpusē būs caurumi. Tie jāaizpilda, kas nekad nesanāk diez cik labi. Kad aizpildi, tad pušķītis iekšpusē un ārpusē. Kad piegriež (piezāģē), tad daļa izraujas ārā un caurums atkal nav kārtībā. Īsāk sakot garāžai saiet, ja nekurināsi, bet mājai nekas dižs nesanāk.
Vēl derētu meklēt presi, kas apcērt sānus. Ideālajā variantā abus, tomēr arī viens jau ir labāk kā neviens. Tas dods iespēju iegūt labāku - taisnāku sienu un stingrāku plakni uz kuras uzstrādāt apmetumu.
Izmēri ir bītiski pārējai konstrukcijai - vainagu un pamatu platums, durvju, logu augstums un platums, statņu garums utt. Parasti izmanto aptuveni metru garas ķīpas.
Parasti saistīts ir arī jautājums - cik vajag. To aprēķina pēc kubatūras - sienu laukums reizināts ar ķipas platumu. Iesaku paņemt kādu drusciņu vairāk, jo ja pietrūks kur dabūsiet, salmus vajadzēs arī apmetumā un pietiekami daudz, uz ķīpas var pakāpties būvniecības gaitā, un citi labumi. Uz vienām 300 ķīpām es pieliktu vēl 50.
Tad protams arī svarīgi ir kur un kā uzglabāt. Principā vislabāk manuprāt ir neuzglabāt :)
, jo to darīt ir sarežģīti.
Sasegšāna ar plēvēm vai jelkāda cita saklāšana ir ļoti sarežģīta un lielākajā daļā gadījumu beidzas nepārāk veiksmīgi. Tad jāparedz, ka kāda daļa aizies bojā. Protams zem ķīpām arī kaut ko jāpaliek, vai jāziedo apakšējā kārta, kas var arī sanākt iespaidīgs skaits ķīpu. Es domāju, ka vecas paletes ir laba opcija. Vienīgā bēda, ka tas sarežģī pirmās kārtas kraušanu jo nepārtraukti būs jāpaklūp. Sākot ar otro kārtu situācija normalizēsies. Protams pastāv iespēja glabāt šķūnī, kas gan nozīmē divas citas problēmas.
Pirmā - transportēšana jāveic divas reizes (ja vien negrasaties būvēt māju pie noliktavas vai milzīga šķūņa). Kopējais daudzums var sastādīt ap trešdaļu būves kubatūras! Divreiz transports sanāk, jo vedīsiet ķīpas no lauka uz šķūni un no tā uz māju. Tas arī nozīmē divreiz kraušanu iekšā un ārā, pie kam iespaidīgu daudzumu vidēji smagu, neparocīgu objektu. Bez tam šķūnī vieta būs aizņemta un nevarēsiet to izmantot citiem mērķiem vai vē ļaunāk - par to būs jāmaksā. Ja nu tomēr glabājat šķūnī (noliktavā) tad, protams, arī kaut ko apakšā paliekat.
Summējot domāju ka atspoguļoju tās negatīvās puses, kas ir ķīpas glabājot. Priekšrocība ir, ka varat tās sākt likt sienās kad vien ienāk prātā. Tomēr, ja plānojat mājai izmantot kaļķa apmetumu tad tā kā tā prasās gaidīt rudeni, kas ir piemērotāks kaļķa apmetuma uzstrādāšanai, un tad iespējams tai glabāšanai nav jēgas jo augustā var dabūt nākamās.
Nekur neviens speciālists ar lielu pieredzi man nav varējis apstiprināt šur tur dzirdēto baumu, ka ķīpas jāvāc iepriekšējā gadā un jāglabā lai uzlabotu to kvalitāti kā būvmateriālam.
Mans ieteikums - saplānojiet būvniecību tā, lai esat gatavi salikt augusta beigās jaunās ķīpas un septembrī apmest. Bet noskaidrot par tuvējiem zemniekiem, kas Jums var ķīpot un ķīpojamās mašīnas parametrus, kā arī zemniekus, kam ir rudzi vai kvieši vai varbūt ezers ar niedrēm, gan ir labi, jo tad visā projektēšanas gaitā varēs strādāt ar patiesajiem izmēriem un precīzāk projektēt mezglus, lai nav jādomā kā rīkoties, jo materiālu parametri neatbilst projektam.
Lai veicas ķipošana vai meklēšana!
Man šķiet, TO ir vērts darīt kaut vai lai dabūtu pozitīvās emocijas vai arī uz neveiksmēm skatītos pozitīvi. Ja nu kādam tās nav lokāli pieejamas, arī tad seminārs rādās, būs noderīgs --